Deju un kustību terapija


Kādos gadījumos DKT var būt palīdzoša?

Kad pastāv emocionālas problēmas, neatrisināti konflikti vai pārmērīgs stress

Kad ir vēlme pilnveidot komunikācijas iemaņas, veicināt sevis izpēti un izpratni

Kad tiek piedzīvoti intensīvi pārdzīvojumi, bet ir pārāk grūti par tiem runāt

Kad pastāv neapmierinātība ar savu ķermeņa tēlu, personiskās grūtības izpaužas ķermeniskā formā (grūtības atslābināties, sāpes ķermenī u.c.)

Kad ir trauksme attiecībā uz fizisku kontaktu, tuvību vai uzticēšanos

Kad traumas vai pārdzīvojumu dēļ esat zaudējis pašpārliecību, izjūtu par iekšējo spēku

Kad ir sarežģīts dzīves periods – zaudējums, krīze, izmaiņas

Kad ir izjūta par „iestrēgšanu” kādās problēmās, vai izjūta par savu dzīvi ir tāda, ka kaut kas nav pareizi

Kad ir grūtības izmantot verbālu saskarsmi

 

Kam DKT var būt palīdzoša?

Pacientiem rehabilitācijas procesā

Pacientiem ar fiziskiem simptomiem, kam ir emocionāls pamats

Bērniem ar uzvedības traucējumiem, emocionālām grūtībām

Pacientiem ar psiholoģiskām grūtībām

Pacientiem ar fiziskiem ierobežojumiem

Psihiatrijas pacientiem

Grūtniecēm

Vecākiem cilvēkiem

Cilvēkiem, kas vēlas attīstīt savu personību

 

Kā deju un kustību terapeits var palīdzēt?

Veicinot emocionālā un fiziskā stāvokļa izpratni un pieņemšanu

Veicinot fiziskās, domāšanas un emocionālās izmaiņas

Palīdzot izjūtas formulēt vārdos, attīstīt sevis apzināšanos un pieņemšanu

Veicinot pozitīvu priekšstatu par savu ķermeni, pašvērtējuma paaugstināšanu

Attīstot un pilnveidojot dažādas kustību kvalitātes – koordināciju, līdzsvaru, utt.

Palīdzot mazināt sasprindzinājumu

Attīstot sociālās prasmes, pilnveidojot komunikācijas iemaņas un attīstot uzticēšanos attiecībās

Izpētot eksistenciālos jautājumus (dzīves jēga, izvēle, atbildība u.c.)

Atbalstot, ja tiek pārdzīvota zaudējuma pieredze un piedāvājot izvēles iespējas

Palīdzot nonākt kontaktā ar iekšējiem resursiem un radošo potenciālu

 

 

Sesiju struktūra

Kontakts un vienošanās

Vispirms klients/pacients sastopas ar deju un kustību terapeitu un iepazīstas. Terapeits noskaidro klienta/pacienta vajadzības, grūtības un resursus, informē klientu/pacientu par DKT iespējām un abi vienojas uzsākt sadarbību, kā arī vienojas par šīs sadarbības noteikumiem (telpa, laiks, ilgums, cena utml.) – to sauc par vienošanos.

Mērķis

Deju un kustību terapijas sesiju iesākumā tiek formulēts terapijas mērķis. Tas ir tieši saistīts ar klienta/pacienta vajadzībām un problēmas/grūtību rakstura.

Telpa

Terapija notiek drošā, labvēlīgā atmosfērā terapeita vadībā, tam piemērotā telpā. DKT sesijas parasti notiek plašā telpā, kurā ir iespēja brīvi kustēties. Lielākoties šajā telpā nav spoguļu, kas ir būtiska atšķirība no ierastām ‘’deju telpām’’.

Process

Sesiju veido saruna un sabalansēta kustību aktivitāte, kas ļauj radoši izpaust domas, sajūtas un emocijas.

Tas, kādas deju un kustības tehnikas tiek izmatotas, ir tieši saistīts ar uzstādīto mērķi.

Procesā tiek izmantota mūzika, ritms un dažādi palīgmateriāli (audumi, bumbas, lakati u.c.).

Sesija noslēdzas ar sarunu, kurā tiek apkopota iegūtā pieredze.

Forma

Deju un kustību terapijas sesijas var notikt individuāli, grupā, ar vecākiem (vai vienu no vecākiem) un bērnu, ar visu ģimeni, ar pāri.

 

 

 


Dokumenti